Latvijas skolas somas ietvaros mums bija iespēja apmeklēt Valmieras teātra viesizrādi "Sprīdītis" tepat Rīgā, Dailes teātrī. Pasaku luga "Sprīdītis" veidota pēc Annas Brigaderes visiem zināmās lugas "Sprīdītis" motīviem. Izrāde bija aizraujoša, krāsaina un mūsdienīgi pasniegta - tajā apvienojās humors, mūzika un sirsnīgs vēstījums par drosmi un māju sajūtu.
Galvenais varonis Sprīdītis devās pasaulē, meklējot laimi, taču beigās saprata, ka īstā laime ir tur, kur ir savējie - mājās. Aktieru spēle un skatuves noformējums padarīja izrādi dzīvu un emocionālu.
Šī izrāde lika aizdomāties par to, cik svarīgi ir novērtēt savu zemi, ģimeni un cilvēkus mums apkārt. Tā bija ne tikai izklaidējoša, bet arī pamācoša pieredze, kas paliks atmiņā vēl ilgi.
Un, lūk, dažas atsauksmes no 1.-4.kl.skolēniem:
Vietām bija arī smieklīgas epizodes, to visi ļoti novērtēja, skatīties izrādi nevienu brīdi šī iemesla dēļ neesot bijis garlaicīgi.
Izrāde patiešām ieinteresēja noskaidrot, kas ar Sprīdīti tālāk ceļā notiks, pat tad, ja bija jau redzēta filma, daži pat speciāli pievērsa uzmanību, meklēja atšķirības no filmas.
Ļoti patika, ka aktieri nāca arī starp skatītājiem, tas izrādi padarīja jautrāku.
Acīgākie arī novērtēja to, ka viens aktieris spēj izrādes laikā notēlot dažādas lomas, ātro dekorāciju nomaiņu un oranžo cimdiņu uguntiņas.
Es jutos kā pasakā. Man ļoti patika izrāde, jo aktieriem bija ļoti skaisti apģērbi. Man patika beigas, jo Sprīdītis dalījās un deva zeltu ģimenei un draugiem.
Man ļoti patika izrāde, jo tā bija smieklīga un tur dziedāja dziesmas. Man bija labas sajūtas pēc izrādes. Man patika Vēja māte, Meža māte un vecītis. Man patika velns, it īpaši tas brīdis, kad viņš iebļāvās. Interesantas bija Lutauša kājas. Patika, ka aktieri komunicēja ar publiku. Patika, ka ātri nomainīja dekorācijas. Gribētos, lai Zeltīte nebūtu tik ļauna.